Search results for "Ziņu portāli"
showing 10 items of 19 documents
Auditorijas uzticēšanās portālā "Skaties.lv" publicētajam saturam un to ietekmējošie faktori
2020
Bakalaura darba „Auditorijas uzticēšanās portālā “Skaties.lv” publicētajam saturam un to ietekmējošie faktori” mērķis ir noskaidrot un izpētīt, vai interneta lietotāji, īpaši “Skaties.lv” auditorija uzticas portāla publicētajam ziņu saturam un, kādi noteicošie faktori to ietekmē. Darba pētījuma objekts ir izklaides un ziņu portāla “Skaties.lv” auditorija un tās uzticamība medijam un tā publicētam saturam, kā arī, portāla redaktori, kuri veido saturu un publicē to internetā. Darba pētnieciskā problēma: Uzticēšanās medija saturam ir būtiska, jo tā nosaka lojalitāti medijam, medija reputāciju, tā apmeklētāju skaitu un medija ietekmi Latvijas mediju tirgū, kā arī, stiprina valsts informācijas t…
Publikācijas par latviešu rakstnieku grāmatām: dienaskārtības un rāmējumi ziņu portālos "Delfi.lv", "Diena.lv" un "Lsm.lv"(2018. gada septembris - 20…
2020
Bakalaura darbā Publikācijas par latviešu rakstnieku grāmatām: dienaskārtības un rāmējumi ziņu portālos “Delfi.lv”, “Diena.lv” un “Lsm.lv” (2018. gada septembris - 2019. gada septembris) par dienaskārtību un rāmējumiem Latvijas interneta ziņu portālos ir apskatīta un analizēta dienaskārtība un rāmējumi publikācijās par latviešu rakstnieku grāmatām. Pētījuma ietvaros ir pētīti ziņu portāli Delfi.lv”, “Diena.lv” un “LSM.lv”, laika posmā no 2019.gada 31.septembra līdz 2018. gada pirmajam septembrim, kopumā apskatot 8974 publikācijas un izanalizējot 472 publikācijas no tām. Darba teorētiskajā daļā ir apskatīti teorētiskie aspekti dienaskārtībai un rāmējumiem, kā arī masu mediju pārmaiņām un efe…
LGBT+ pāru tiesiskā regulējuma diskurss Latvijas populārākajos interneta ziņu portālos un intervijās ar to lasītājiem
2022
Maģistra darba mērķis ir noskaidrot LGBT+ pāru tiesiskā regulējuma diskursus populārākajos Latvijas interneta ziņu portālos (“Delfi.lv”, “Tvnet.lv”, “LSM.lv”, “Jauns.lv” un “LA.lv”) un intervijās ar to lasītājiem. Darba teorētiskā daļa ietver diskursa jēdziena un ziņu veidošanos no mediju–auditorijas attiecību aspekta skaidrojumu, minoritāšu jēdziena skaidrojumu. Teorijas izklāstā ir apkopota informācija par LGBT+ kopienu Latvijā. Lai iegūtu pētījuma rezultātus tika izmantota kvantitatīvā kontentanalīze, daļēji strukturēto interviju pieeja, kā arī diskursa vēsturiskā analīze. Populārākajos Latvijas interneta ziņu portālos tika identificēti divi galvenie LGBT+ pāru tiesiskā regulējuma apakšd…
Latvijas Republikas Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa tēls interneta ziņu portālu Delfi.lv un Tvnet.lv publikācijās un to lietotāju komentār…
2020
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kādu tēlu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam ir veidojuši Latvijā apmeklētākie interneta ziņu portāli – Delfi.lv un Tvnet.lv, kā arī salīdzināt publikācijās un to lietotāju komentāros identificēto tēlu. Mērķa sasniegšanai izvirzīti pieci pētnieciskie jautājumi, uz kuriem atbildes meklētas, balstoties uz teoriju par politisko komunikāciju, interneta ziņu portāliem, Klausa Mertena tēla teoriju un īstenoto pētījumu, kurā veikta arī interneta ziņu portālu lietotāju aptauja, kā arī izmantots Čārlza Osguda semantiskais diferenciālis. Rezultātā atklāts tēls divu interneta ziņu portālu publikācijās un to lietotāju komentāros.
Marihuānas un tās dekriminalizēšanas rāmējumi Latvijas interneta mediju publikācijās un lietotāju komentāros 2011. - 2017. gadam
2018
Bakalaura darba “Marihuānas un tās dekriminalizēšanas rāmējumi Latvijas interneta mediju publikācijās un lietotāju komentāros (2011-2017)” mērķis ir identificēt publikācijās marihuānas un tās dekriminalizēšanas rāmējumus, kas konstatēti interneta mediju publikācijās un lietotāju komentāros. Pētījuma problēma: Latvijas interneta mediju publikācijās un lasītāju komentāros identificējamie rāmējumi par marihuānu un tās dekriminalizēšanu. Darbā teorētisko pieeju veido rāmējumu pieejas un mediju loma sabiedrībā. Izvēlēta H. Semetko un P. Valkenburgas rāmējumu identificēšanas pieeja, veikta rāmējumu lietojuma intensitātes aprēķināšana. Izmantota kvantitatīvā kontentanlīze publikāciju derīguma anal…
Rīgas domes rāmējums pēcvēlēšanu periodā no 2020. gada oktobra līdz 2021. gada martam interneta ziņu portālos "Delfi.lv" un "Lsm.lv"
2021
Rīgas domes rāmējums pēcvēlēšanu periodā no 2020. gada oktobra līdz 2021. gada martam interneta ziņu portālos “Delfi.lv” un “Lsm.lv” Bakalaura darbs sastāv no trim daļām: teorētiskās, metodoloģiskās un empīriskās. Darba teorija sastāv no interneta ziņu mediju raksturojuma, politiskās komunikācijas teorijas, rāmējuma teorijas un ietver nodaļas ar Rīgas domes raksturojumu un portālu “Delfi.lv”, “Lsm.lv” aprakstu. Bakalaura darba pētnieciskā daļa sastāv kontentanalīzes un rāmējuma analīzes. Autore definējusi visbiežāk lietoto Rīgas domes rāmējumu publikācijās un aktieru pausto vērtējumu.
Pašnāvību atspoguļojums un atbildīga ziņošana par tām Latvijas interneta ziņu portālos
2022
Bakalaura darbā analizēts pašnāvību atspoguļojums un atbildīga ziņošana par pašnāvībām Latvijas interneta ziņu portālos “delfi.lv”, “tvnet.lv”, “jauns.lv”, “lsm.lv” un “la.lv” laika posmā no 2018. gada līdz 2021. gadam. Darba mērķis ir izpētīt un analizēt interneta ziņu portālu “delfi.lv”, “tvnet.lv”, “jauns.lv”, “lsm.lv” un “la.lv” publikāciju saturu laika posmā no 2018. gada līdz 2021. gadam, noskaidrojot, kā tajā atspoguļotas pašnāvības un vai publikācijās ievēroti atbildīgas ziņošanas par pašnāvībām principi. Galvenie darbā izmantotie teorētiskie ietvari ir Emīla Dirkema “Pašnāvība”, simboliskais interakcionisms un Ērvinga Gofmaņa rāmējuma teorija, kā arī Vertera un Papageno efekta, pēt…
Populisma komunikācijas analīze Latvijas ziņu portālu publikācijās par politiķi Aldi Gobzemu un viņa "Twitter" ierakstos (2020. gada oktobris–2021. g…
2021
Maģistra darba mērķis ir veikt populisma komunikācijas analīzi Latvijas ziņu portālu “Delfi.lv”, “Tvnet.lv”, “LSM.lv”, “Jauns.lv”, “LA.lv” un “NRA.lv” publikācijās par Aldi Gobzemu un viņa “Twitter” ierakstos laika posmā no 2020. gada oktobrim līdz 2021. gada martam. Darba teorētiskā daļa ietver politiskās komunikācijas jēdzienu, dezinformācijas lomu politiskajā komunikācijā, populisma jēdziena un komunikācijas skaidrojumu, populisma un mediju attiecību raksturojumu, kā arī mediju dienaskārtības teorijas aprakstu. Teorijas izklāstā apkopota informācija par A. Gobzemu un analizētajiem ziņu portāliem. Pētījuma rezultāti iegūti ar kvantitatīvās un kvalitatīvās kontentanalīzes palīdzību, kā arī…
Depresijas un veģetatīvās distonijas rāmējumi latviešu interneta ziņu portālos Delfi.lv, Tvnet.lv un Jauns.lv
2020
Bakalaura darba tēma ir “Depresijas un veģetatīvās distonijas rāmējumi latviešu interneta ziņu portālos Delfi.lv, Tvnet.lv un Jauns.lv”. Darba mērķis ir noskaidrot un salīdzināt, kādus rāmējumus par depresiju un veģetatīvo distoniju iespējams identificēt latviešu interneta ziņu portālos Delfi.lv, Tvnet.lv un Jauns.lv 2019. gada laikā. Darba teorētisko ietvaru veido informācija par Latvijas mediju vidi, interneta ziņu portāliem, jūtīgu tematu komunikāciju, rāmējuma pieeju, kā arī depresiju un veģetatīvo distoniju. Pētījums sastāv no kontentanalīzes un intervijām. Kā metode izvēlēta H. Semetko un P. Valkenburgas rāmējumu identificēšanas pieeja. Rezultātā iegūtas atbildes un pētnieciskajiem ja…
Frazeoloģismu lietojums un atbilsme Latvijas ziņu portālos latviešu un krievu valodas versijā
2016
Bakalaura darba ‘’Frazeoloģismu lietojums un atbilsme Latvijas ziņu portālos latviešu un krievu valodas versijā’’ mērķis ir analizēt frazeoloģismu lietojumu un atbilsmi identiskos rakstos vai rakstos ar līdzīgu saturu Latvijas ziņu portālos latviešu un krievu valodas versijā. Tika salīdzināti frazeoloģismi identiskos tekstos abās valodās no kvantitatīvā un saturiskā aspekta. Novērtēts, kā un cik precīzi frazeoloģisms tika iztulkots no avotvalodas uz mērķvalodu, kā arī noskaidroti ekvivalenti izmantotajiem vārdiem vai vārdu savienojumiem, kas tika izmantoti kādas no valodas frazeoloģisma vietā. Tika secināts, ka frazeoloģismiem plašsaziņas līdzekļos visbiežāk ir negatīva ekspresija; daudzos …